Žūrijas komisijas kopvērtējums konkursā iesniegtajiem metiem saskaņā ar Nolikuma 11.1. punktā noteiktajiem Metu vērtēšanas kritērijiem.
Metu konkursa darbu vērtējums to iesniegšanas kārtībā.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Augstvērtīga un detalizēti izstrādāta pilsētplānošanas koncepcija ar loģisku kopējās teritorijas izmantošanas struktūru, kas atspoguļo izpratni par ierobežojumiem kopumā. Teritorijas plānojuma priekšlikums ir funkcionāls un nodrošina vides pieejamību. Transporta plūsmu organizācija atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem, optimāla vieglā un kravas transporta organizācija, nodalot plūsmas, veiksmīgi risinot piegādes transporta funkciju termināļa ēkai. Tramvaja garā “cilpa” ir diskutabla, bet risināta ar labiekārtojumu tramvaja apgriešanās laukuma zonā starp sliežu trajektorijām un nodrošina labu saikni ar termināļa ēku, kas būs labāk sasniedzama arī kruīza kuģu pasažieriem. Labi organizēti kravas transporta uzkrājošie stāvlaukumi pirms iebraukšanas slēgtajā zonā. Funkcijai atbilstošs autobusu stāvvietu izvietojums.
Pozitīvi vērtējams kravas transportlīdzekļu plūsmas un novietnes piedāvājums teritorijas ziemeļu daļā – ārpus Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas, taču būtu ieteicams izvērtēt iespēju tramvaja apgriešanās laukumu izvietot termināļa ēkas dienvidu daļā, lai tas neatrastos priekšā galvenajai fasādei, kā arī lai gājējiem nebūtu jāšķērso vairāki tramvaju līnijas ceļi. Taksometru piebrauktuve no Eksporta ielas neatbilst Lokālplānojumam un rada papildus barjeru gājējiem, kas šķērso publiskos laukumus. Apmeklētāju autonovietnes (124) izvietojums ir “atrauts” no termināļa ēkas un gājējiem būs divreiz jāšķērso tramvaja sliedes, savukārt ilglaicīgā stāvvieta teritorijā nav paredzēta. Ēka, kas izvietota starp Umea plaza un Eksporta ielu, vizuāli aizsedz termināļa ēku un samazina publisko ārtelpu, kas ap termināļa ēku nav pietiekami plaša un neatbilst ēkas arhitektūras kvalitātei. Tramvaja garās „cilpas“ risinājumam nav redzama pamatojuma, bet tas saistīts ar papildus izmaksām izbūvei un uzturēšanai, kā arī būs nepieciešams papildus laiks tramvaja manevriem un vairāk iespējas mikromobilitātes konfliktiem tramvaja kustības trajektorijā.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Piedāvātais risinājums veiksmīgi iekļaujas pilsētbūvnieciskajā situācijā gan kompozicionāli, gan materialitātē. Arhitektūras risinājumu formu valoda ir lakoniska, labi proporcionēta un vienlaikus arī pietiekoši izteiksmīga un reprezentabla. Pasažieru terminālis ir publiska ēka, kuras arhitektonisko risinājumu raksturo semantiskā un tipoloģiskā skaidrība. Ēkas konstruktīvā un funkcionālā shēma no vienas puses veiksmīgi integrē vēsturiskās būves konstrukcijas, bet no otras puses būtiski pilnveido ēkas funkcionalitāti. Piedāvātā ēkas arhitektoniskā koncepcija atbilst kuģu transporta termināļa raksturam un funkcijai. Esošais konstruktīvais karkass netiek eskponēts ne fasādēs, ne interjerā. Ēkas dalījums līmeņos atbilst projekta uzdevumam un veido funkcionāli saprotamu un ērtu pasažieru plūsmu izbraukšanas/iebraukšanas zonās. Termināļa ēkas būvniecība ir plānota divās kārtās, otrajā kārtā paredzot papildus stāva un jauna jumta izbūvi (jaunā jumta izbūve pārsniedz atļauto ēkas maksimālo augstumu). Atvērtā panorāmas terase ar liekto jumta formu ir pamatota ar papildus arhitektoniskajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem – ar saules paneļu indikatīvo efektivitātes analīzi. Ar plūstošo jumta formu un fasāžu būvplastiku asociējas ūdens tuvums. Arhitektoniski un estētiski veiksmīgi veidots trapu tuneļu/gājēju tilta risinājums, kas eleganti iekļaujas fasādes kompozīcijā un atveras pret Daugavu. Pasažieru termināļa arhitektūra respektē arī industrālās teritorijas vēsturisko raksturu. Piedāvājumā ir iestrādāti ēkas ilgtspējības risinājumi, kā arī enerģijas taupības un zaļās enerģijas tehnoloģijas.
Diskutabs plānotais būves apjoms pie Eksporta ielas un piebrauktuves terminālim, kas mazina termināļa ēkas uztveramību no galvenā piekļuves virziena – Eksporta ielas. Piedāvātajam risinājumam varētu būt potenciāli augstas realizācijas izmaksas – risks, ka nebūs iespējams iekļauties plānotajā būvniecības budžetā.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Kopumā priekšlikums atbilst Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim. Piedāvātā teritorijas, īpaši publiskās ārtelpas, funkcionālā risinājuma koncepcija ir racionāla un labi nolasāma.
Projekta tālākas attīstības gadījumā būtu jāizvērtē iespēja atbraukušo pasažieru plūsmu virzīt nevis uzreiz ārā no termināļa, bet caur veikalu un kafejnīcu zonu. Tāpat pasažieru gājēju tuneļa izbūve līdz kruīza pasažieru piestātnei būtu izvērtējama no ekonomiskā viedokļa. Nepārliecina divstāvu “tilta” nepieciešamība pasažieru plūsmai uz kuģi. Pārsniegts ēkas maksimālais augstums (ģenerālplānā norādīts – 25m), kas nav pieļaujams.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Publiskās ārtelpas plānojumam un vides kontekstam atbilstoša termināļa ēkas priekšlaukuma koncepcija. Publiskajai ārtelpai, kā vienotai sistēmai,ir skaidra vīzija, kuru veido ūdensmala un tās promenāde, laukumi, parks, zaļās autonovietnes, pagalmi un koridori. Teritorijas labiekārtojums risināts funkcionāli vienotā telpiskā sasaistē, tā koncepcijas dizains atbilst industriālajai videi un izstrādāts augstā detalizācijas pakāpē. Termināļa priekšlaukuma vizuālai paplašināšanai Eksporta-Lugažu ielas virzienā, plānoti vairāki, savā starpā saistīti, publiskās ārtelpas laukumi. Ir paredzēta saikne ar promenādi, ir iekļauti detalizēti priekšlikumi vienotam dizainam, materiāliem un apstādījumiem, ir piedāvāta pilvērtīgi izvērsta labiekārtojuma risinājumu skaidrojošā sadaļa.
Rekomendācijas pasūtītājam
Ieteikums šo metu virzīt uz tālāku izstrādi un realizāciju atbilstoši Pasūtītāja ieteikumiem.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Teritorijas plānojumā īpaša uzmanība pievērsta publiskās ārtelpas plānojumam un izveidei. Transporta plūsmu organizācija atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem un ir loģiski izkārtota konkursa teritorijā. Pārējo ēku izvietojums un kompozīcija atbilst pilsētas mērogam. Kravas un vieglā transporta plūsma ir nodalīta, termināļa ēkai ir risināts piegādes transports, paredzētas autobusu stāvvietas. Tramvaja garā “cilpa” nodrošina labu saikni ar termināļa ēku un ir labāk sasniedzama kruīza kuģu pasažieriem. Transporta shēma nodrošina termināļa un plānoto piestātņu optimālu funkciju.
Pirms “chek-in” zonas nav paredzēta pietiekama vieta „uzkrājošajam stāvlaukumam“. Īslaicīgo autonovietņu izvietojums – šķietami tikai mazākais paredzēts termināļa apkalpošanai, bet otrs pārējai apbūvei. Lai gan shēmās tā nav attēlota, ir piedāvāta jauna piebrauktuve no Eksporta ielas blakus tramvajam, kas neatbilst Lokālplānojumam. Izvērtējama iespēja tramvaja apgriešanās laukumu izvietot ēkas dienvidu daļā, lai tas nebūtu priekšā galvenajai fasādei un lai gājējiem nebūtu jāšķērso vairāki tramvaju līnijas ceļi. Tramvaja garās cilpas risinājumam nav redzama pamatojuma, kas saistās ar papildus izmaksām izbūvei un uzturēšanai, papildus laiks tramvaja manevriem un vairāk iespējas mikromobilitātes konfliktiem tramvaja kustības trajektorijā. Pasažieru kustība paredzēta pa garu gājēju tiltu, kura ekonomiskā lietderība ir apšaubāma. Teritorijas attīstība ir plānota pa kārtām, bet publiskā laukuma un ārtelpas attīstība paredzēta tikai trešajā kārtā, kopā ar jauno/citu funkciju apbūvi.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Arhitektoniski telpiskajā risinājumā akcentēta esošās ēkas telpiskā apjoma saglabāšana jaunai izmantošanai, papildinot to ar fasāžu plastiku un apdari. Oriģināls un arhitektoniski interesants termināļa – kā publiskās ēkas – vizuālais tēls, kas veiksmīgi iekļauj esošo industriālās būves struktūru ātrija interjerā. Galvenā ieeja veidota kontekstā ar ģenerālplāna risinājumiem no ZA puses, D puses ieejas un funkcijas saistītas ar komercobjektiem un kultūru. Objekta arhitektūrā integrēti tādi ilgtspējības risinājumi kā lietusūdens pārvaldība, enerģijas taupība un zaļā enerģija. Ēkas būvniecība plānota divās kārtās, otrajā kārtā paredzot ēkas augšējo stāvu izbūvi/iekārtošanu. Objekta attīstība kārtās ļauj sekmīgāk plānot naudas plūsmu projekta realizācijai.
Tomēr pretenciozā arhitektūras formu valoda nepārliecina, nedod semantisku priekštatu par ēku kā raksturīgu kuģu termināļa būvi. Pieeja būvapjoma arhitektoniskajam risinājumam ir formāla un nedaudz samākslota, kā arī nav detalizēti izskaidrota nepieciešamība fasādes logus un skatu uz upi aizsegt ar koka elementiem. Ātrijs ir vizuāli pievilcīgs, tomēr tā funkcionālā lietderība nav pamatota. Piedāvātais apjoms ar savu formu valodu nekādā veidā nereaģē uz esošo situāciju, nepamatoti sarežģīta forma panākta ar nevajadzīgām papildus konstrukcijām – papildus pievienotajiem ārējiem paneļiem, kuriem nav tiešas saiknes ne ar esošo ēku, ne tās funkciju. Rampas/tuneļa pieslēguma risinājums ēkai kopumā nav veiksmīgs. Termināļa ēkai ir daļēji paredzētzs apzaļumotais jumts.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Piedāvātais teritorijas, īpaši publiskās ārtelpas, funkcionālais risinājums nolasāms. Termināļa ēkas funkcijas atbilst Projektēšanas programmai un izmantošanas mērķim. Norādītas arī citas iespējamās funkcijas – kultūras centrs, kino teātris. Taču piedāvājumā ir paredzētas milzīgas galerijas, kas nozīmē neizmantotas nomas platības. Pasažieru kustība nav paredzēta caur veikalu un kafejnīcu zonu (tā ir pilnībā nodalīta).
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Vizuāli pievilcīga un optimāla koncepcija zaļajai zonai bez izvērstiem risinājumiem. Publiskā ārtelpa risināta atbilstoši Lokālplānojumam kā papildus plašs priekšlaukums/parka zona, vienlaikus nodrošinot labu piekļuvi terminālim, bet tā dizains ir tradicionāls, trūkst rakstura un iespēju daudzveidības, nav izmantots publiskā laukuma potenciāls ēkas dienvidu daļā. Parks, kuram tiek izmantota tramvaja līnijai rezervētā zona, šķiet pārāk formāls risinājums. Vizualizācijās redzams, ka parkā dominē lieli koki un parku ir plānots ierīkot tikai trešajā attīstības kārtā. Terasveida krastmalas risinājums pie publiskā laukuma nebūs iespējams, jo tur vēl ir kuģu piestātnes EO-6 zona.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Pozitīvi vērtējama atklātā un plašā publiskā ārtelpa (vienlaikus arī tramvaja loks) pie Eksporta ielas, atklājot labai vizuālai uztveramībai termināļa ēku. Teritorijas plūsmu organizācija veiksmīga, sevišķi labi izmantota tramvaja apgriešanās cilpa ar papildus funkcionalitāti – riteņu novietni. Transporta plūsmu organizācija atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem un ir loģiski izkārtota. Tramvaja īsā “cilpa” nodrošina labu saikni gan ar publisko laukumu, gan termināļa ēku un ir kombinēta ar apjomīgu labiekārtojuma zonu. Termināļa priekšlaukums vizuāli atvērts pret Eksporta-Lugažu ielu trasējumu. Transporta iebraukšana risināta gan no Eksporta ostas teritorijas, gan no Kundziņsalas puses. Uzkrājošie stāvlaukumi ir labi organizēti, apmeklētāju autonovietnēm (īslaicīgās 68, ilglaicīgās / daudzstāvu – 240) ir labs izvietojums un pieejamība.
Ilgtermiņa auto novietnei plānota atsevišķa ēkas izbūve, kas nebija paredzēts Projektēšanas programmā norādītajā budžetā. Paredzētais vietu skaits autobusiem uz piestātnes varētu būt nepietiekams – autobusu stāvvietu izvietojums pie kruīza kuģa 9 (tekstā -15-20), pārējās (20) pie termināļa ēkas, bet to var risināt ar atsevišķu autobusu stāvvietu ārpus piestātnes. Izgriešanās no autobusu novietnes (ziemeļos) nepārliecina par ērtību, bet to varētu pārbaudīt, ja būtu uzrādītas trajektorijas. Nav nodalītas kravas un vieglo transportlīdzekļu novietnes, kā arī nav skaidrs, kā notiek kravas transporta pagriešanās uz „check-in“ joslām – nav uzrādītas automašīnu trajektorijas, bet indikatīvi izskatās, ka apgriešanās zonas nav, ja pamatplūsma uz „check-in“ zonu ir no Lugažu ielas. Ja būtu skaidri norādīts, ka pamatiebraukšana ir no Eksporta ostas ziemeļu daļas, tad šī nebūtu problēma. Piedāvājumā attēlota ostas slēgtā zona publiskā laukuma ūdensmalā, kaut gan tā paredzēta kā daļēji slēgta teritorija.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Ēkas arhitektūra ir lakoniska, pilnvērtīgi izmantojot esošo struktūru, un atbilst publiskas ēkas funkcijai, iekļaujas esošajā pilsētvidē un atspoguļo tās industriālās apbūves raksturu. Ar salīdzinoši vienkāršu dubultās fasādes konstrukciju iegūta atpazīstama, skaidra fasādes kompozīcija no sauszemes puses. Baltais jumts un izliektā fasādes līnija piešķir ēkai identitāti. Kopējais arhitektoniskais risinājums satur atsauci uz ēkas konstruktīvo struktūru un industriālo dizainu, kas daļēji eksponējas arī termināļa priekšlaukumam pieguļošajā apjomā, kas, vienlaikus kombinējot ar zaļajām terasēm, ļauj ēku pilnvērtīgāk izmantot siltā laikā. “Zaļais” jumts/terases pret ūdensmalu – varbūt pašmērķīga, bet tomēr laba ideja. Termināļa ēkas fasādē ļoti labi pozicionēta pasažieru galerija. Ēkas būvniecība paredzēta divās kārtās, otrajā kārtā ēkai piešķirot jaunu identitāti – dekoratīvo fasādi.
Ēka funkcionāli sadalīta paralēli ūdensmalai – vispirms termināļa funkcijas un tad komercfunkcijas, arī ātrijs sadala ēku ne tikai telpiski, bet arī funkcionāli. Termināļa galvenā ieeja organizēta tikai no publiskā laukuma un tramvaja puses (DA stūra), bet no autonovietnēm, ēkas garās fasādes vidū, plānota tikai ieeja uz komercplatībām (pirmā stāva plānā). Ēkas fasādes baltā krāsa tik lielā apjomā radīs kontrastu apkārtējā pilsētvidē, bet no ūdens puses fasāde nav līdz galam atrisināta, nav tik reprezentabla. Konkrētās vietas kontekstam un ēkas funkcijai pārāk mehānisks arhitektoniski telpiskais risinājums. Nav domāts par ilgtspējības risinājumiem.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Piedāvātais teritorijas, īpaši publiskās ārtelpas, funkcionālais risinājums nolasāms. Plānojums atbilst Projektēšanas programmai, ir sniegta arī detalizēti pārskatāma tabula ar paredzētajām funkcijām un m².
Taču nedaudz ir pārsniegts ēkas maksimālais augstums (24,56 m), kas nav pieļaujams. Piedāvājumā ir nožogota daļa no promenādes, kur atļauta tikai īslaicīga norobežošana. Pasažieru apkalpošanas funkcijas ir pilnībā nodalītas no komercplatībām (veikaliem, kafejnīcām), tādējādi pasažieru plūsma netiek virzīta caur tām. Izpētes teritorijā nav norādītas ēku funkcijas.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Piedāvājums sniedz vīziju apzaļumojuma un labiekārtojuma principiem publiskajam laukumam un tramvaja loka publiskajai ārtelpai, paredzot koku stādījumus un iekļaujot priekšlikumus vienotam dizainam un ārtelpas mēbelēm (soliem, lampām, nojumēm). “Īsais” tramvaja loka risinājums dod iespēju veidot nepieciešamo stāvvietu termināļa priekšlaukumā pret Lugažu ielu.
Teritorijas publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījuma koncepcija nav detalizēti izvērsta. Tā kā liela daļa priekšlaukuma gar garenfasādi atvēlēta stāvvietām, tad tajās plānots tikai formāls labiekārtojums un rada ēkas priekšā tukšuma sajūtu. Publiskā laukuma izmērs neatbilst Lokālplānojumā noteiktajam TIN141 (samazināts) un pieeja ūdensmalai ir ierobežota.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Teritorijas attīstības akcents likts uz divu dinamisku apjomu (1. un 2. kārta) apbūves kompozīciju, uzsverot galvenos pilsētbūvnieciskos virzienus (gar Eksporta ielu un ūdensmalu), ievērtējot visu transporta veidu vajadzības. Transporta plūsmu organizācija pamatā veidota atbilstoši Eksportostas lokālplānojuma transporta shēmai. Veiksmīgi risināta tramvaja īsā “cilpa”, galapunktu paredzot ēkas dienvidu daļā “zem jumta”. Teritorijas attīstība ir paredzēta pa kārtām, nākotnē izveidojot arī pludmales zonu. Taču tramvaja īsās cilpas izveide 2. kārtas apbūvē ir vērtējama kā neelastīga, sasaista abu šo būvju izbūves termiņus un risinājumus.
Kas attiecas uz stāvvietu zonu, tad risinājums ir tehnisks un formāls, nav konteksta ar ambiciozo termināļa arhitektonisko veidolu. Transporta plūsmu organizācija tikai daļēji atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem, nav realizējama kopā ar piedāvāto ēku arhitektūru. Ģenerālplāns nav līdz galam atrisināts, trūkst informācijas par kruīza kuģu piestātnes organizāciju. Piedāvātajā shēmā paredzēta autotransporta kustība blakus tramvajam no Eksporta ielas puses, kas neatbilst Lokālplanojumam. Tramvaja galapunktu paredzēt “zem jumta” nav nozīmes, jo gājējiem tāpat tālāk jāšķērso ārtelpa bez jumta, kā arī apšaubāma iespēja tramvajam zem ēkas vispār izbraukt (nepietiekams brīvās telpas augstums). Autonovietne “mehāniski” aizpilda termināļa ēkas priekšlaukumu. Kruīzu kuģu pasažieriem nav paredzēta autobusu novietošana uz EO-8 piestātnes, tāpat nav norādīts, kā pasažieri nokļūs līdz ēkai. Ro-ro vai RoPax tipa kuģiem nav paredzēta rampa.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Termināļa ēkas arhitektūra viennozīmīgi ir oriģināla un ambicioza, kas dominē skatoties no Eksporta ielas, autonovietni izvietojot “iekšpagalmā”. Šis ir mēģinājums radīt atpazīstamu tēlu ar atšķirīgu un radošu pieeju, veidojot oriģinālas formas apjomu risinājumus, daļēji izmantojot esošo betona konstrukciju, daļēji piešķirot ēkai ķieģeļu būves raksturu. Piedāvājumā paredzēta ilgtspējīga lietus novadīšanas sistēma un apzaļumotas terases.
Drosmīgs un atšķirīgs ēku kompleksa arhitektoniski telpiskais piedāvājums, vienlaicīgi smagnējs un nereāls. Priekšplānā paredzētais “lielveikals” pilnībā aizsedz pašu termināļa ēku. Esošās ēkas konstrukcija tiek pilnībā paslēpta, zaudējot sasaisti ar konkrēto rūpniecisko teritoriju. Neskatoties uz ēkas arhitektūras oriģinalitāti, diskutabla ir tās iederība Rīgas panorāmā. Termināļa ēkas arhitektoniskais veidols ir komplicēts, un pastāv iespēja, ka to realizēt būs sarežģīti. Šis piedāvājums ir stingri definējis jauna un apjomīga būvapjoma izveidi ārpus 1. kārtas būvapjoma zonas, kas kopumā nav bijis pasūtītāja uzdevums. Pilnībā nav risināta RoPax nepieciešamā funkcionalitāte attiecībā uz nokļūšanu (uz/no) prāmjiem – nav nekāda risinājuma rampai/tunelim. Esošās ēkas struktūra ir gandrīz pilnīgi ignorēta – šādam konceptuālam risinājumam pēc būtības nav nepieciešamas esošās ēkas konstrukcijas. Diskutabla ir risinājuma atbilstība apkārtējai pilsētvidei, jo priekšlikums ar viengabalaino, masīvo būvapjomu kopumā neatbilst apkārtējās apbūves mērogam un raksturam. Termināļa būvapjomi dominē esošajā pilsētvidē, tie ir pārāk agresīvi un savrupi, tiem nav saikne ar vietas raksturu, tiek ignorēts vietas konteksts. Ķieģeļu arhitektūra neasociējas ar Eksporta ostas attīstības vēsturi. Daudz jumtu terasējuma, kas nav pārāk izmantojami ziemeļnieciskos klimatiskajos apstākļos, papildus būtiskas šo terašu izbūves un uzturēšanas izmaksas.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Piedāvātā teritorijas, īpaši publiskās ārtelpas, funkcionālā risinājuma koncepcija ir racionāla un labi nolasāma. Piedāvājumā ir paredzēta attīstība pa kārtām (ar vairākām ēkām), telpu programma paredz daudz nelielu platību ofisu izveidi, taču nav oriģinālu priekšlikumu telpu izmantošanai ārpus pasažieru funkcijām. Termināļa iekšējās loģistikas shēma ir vāji saprotama. Nav ņemts vērā Lokālplānojumā noteiktais TIN134 un noteikumi kuģu piestātņu zonai. Paredzēts izmantot tikai vienu no trijām piestātnēm.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Publiskās ārtelpas labiekārtojums un dizains ir ļoti askētisks, galveno uzsvaru liekot uz ūdensmalas pieejamību, piedāvājot izveidot pludmali Andreostas virzienā. Lielākā daļa teritorijas ir atvēlēta tehniskajai infrastruktūrai un pašiem būvapjomiem. Relatīvi maz publiskās ārtelpas, daļēji tā ir arī segta. Piedāvājums ir konceptuāli novatorisks ar oriģinālu pieeju integrēt ēkas struktūru ar labiekārtojuma elementiem, bet risinājumi kopumā nepārliecina. Publiskais laukums neatbilst Lokālplānojumā noteiktajam TIN141 (samazināts/apbūvēts ar ēkas daļu). Gājēju promenāde turpināta ostas slēgtajā zonā, izslēdzot iespēju izmantot piestātni EO6. Apstādījumu koncepcijas nav, attēlotie koki starp auto stāvvietām, gājēju promenādē (t.sk. piestātnē EO6) un gar Eksporta ielu (t.sk. sarkanajās līnijās) izvietoti “mehāniski”.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Racionāls (ortogonāls) teritorijas apbūves plānojums, veido skaidru apbūves un publiskās ārtelpas struktūru. Teritorijas plūsmu organizācija ir funkcionāli skaidri risināta un uztverama. Kopējais loģistikas un apjomu risinājums ir kompakts, ietverot arī daudzstāvu stāvvietu. Autobusu stāvvieta paredzēta pie kruīza kuģu piestātnes, ar iespēju kravas transportam izbraukt Z virzienā. Tramvaja garā “cilpa” nodrošina labu saikni ar termināļa ēku un ir labāk sasniedzama kruīza kuģu pasažieriem. Autotransporta plūsma veiksmīgi nodalīta no pasažieru plūsmas.
Transporta organizācija atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem, bet nav ņemta vērā galvenā piekļuve un plānotais krustojums ar Umeo ielu, paredzēta papildus piebrauktuve no Eksporta ielas blakus tramvajam, to apvienojot ar izkāpšanas zonu tramvaja sliežu vidū. Neatbilstoši pieslēgumu leņķi, krustojumi, iekšējā apļa risinājums ar izbrauktuvēm. Nav pietiekami plaša publiskā ārtelpa ap termināļa ēku, šķietami par tuvu izvietota daudzstāvu autonovietne. Nav ņemta vērā galvenā vizuālā saikne/ietekme skatā no Eksporta ielas (braucot no Vecrīgas puses). Diskutējama ideja par paredzēto ilgtermiņa daudzstāvu autonovietni, kas mazina transportlīdzekļu novietņu aizņemto platību teritorijā, bet tā ir novietota tieši pretī termināļa ēkai, aizsedzot skatu un radot papildus projekta izmaksas. Tramvaja garās „cilpas“ risinājumam nav redzama pamatojuma, kas saistās ar papildus izmaksām izbūvei un uzturēšanai, papildus laiks tramvaja manevriem un vairāk iespējas mikromobilitātes konfliktiem tramvaja kustības trajektorijā.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Termināļa ēkas arhitektūra atbilst publiskas ēkas funkcijai piedāvājot lakonisku, industriālas apbūves raksturu, maksimāli izmantojot esošo konstrukciju telpiskos un estētiskos parametrus. Arhitektūras vizuālais tēls saglabā un izmanto esošās būves vērtības, apvienojot ar laikmetīgiem materiāliem un tehnoloģijām, kas iekļaujas esošajā pilsētvidē gan kompozicionāli, gan formu valodas izteiksmē. Mūsdienīga pieeja esošās struktūras pārizmantošanai – korekts, atturīgs risinājums bez dārgām un nepamatotām ekstrām. Paredzēti minimāli esošās ēkas pārveidojumi, respektējot vēsturisko mantojumu, ideāli iekļaujas industriālajā teritorijā, nepalielinot esošās ēkas augstumu. Termināļa ēkas būvniecība paredzēta divās kārtās.
RoPax terminālim ir tikai viens pieslēgums pa daļēji fiksētu, daļēji pārvietojamu laipu. Ēkas būvapjomu asimetrija, ar dalījumu pa ēkas viduslīniju, nav veiksmīgs risinājums. Salīdzinoši neliels attālums starp termināļa ēku un daudzstāvu autonovietni, kas traucē uztvert galveno fasādi no sauszemes puses. Trūkst apbūves parametru, kas nedod iespēju izvērtēt atbilstību Projektēšanas programmas prasībām.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Piedāvātais teritorijas, īpaši publiskās ārtelpas, un termināļa funkcionālais risinājums ir racionāls un skaidri nolasāms. Termināļa ēkas funkcijas atbilst Projektēšanas programmai un izmantošanas mērķim, sniegts arī priekšlikums kā papildus funkciju ieviest izglītību un kultūras funkciju, sīkāk nedetalizējot.
Tā kā piedāvājumā plānots pilnībā nodalīt pasažieru apkalpošanas funkcijas no citām, līdz ar to nav paredzēta mijiedarbība starp dažādām ēkas funkcijām, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz nomas ieņēmumiem. Piedāvājumā trūkst apbūves parametri un norādīts nepietiekams autostāvvietu skaits.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Publiskās ārtelpas priekšlaukums integrēts ar atvērto ārtelpas zonu Eksporta-Lugažu ielas virzienā, pietiekami daudz teritorijas atvēlēts labiekārojumam. Publiskā laukuma izmērs atbilst Lokālplanojumā noteiktajam TIN141, tas ir paplašināts līdz Eksporta ielai, atverot brīvu telpu termināļa ēkas labākai uztveramībai, un tam ir ortogonāla āŗtelpas struktūra, kuru nosaka apbūves raksturs. Publiskajai ārtelpai ir piedāvāta konceptuāla vīzija apzaļumojuma principiem, balstoties uz referencēm (izņemot koku stādījumus un ieseguma variantus, kas redzami teritorijas plānojumā), bet tas neatspoguļo to, uz kurām zonām tās attiecināmas, tādēļ koncepts uzskatāms par ļoti vispārīgu un nekonkrētu. Kopumā labiekārtojuma zonu izveide ir formāla, bez invovatīvas pieejas.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Veiksmīgs teritorijas plānojums, tai skaitā, paredzēta atsevišķa iebrauktuve kruīzu autobusiem. Atzinīgi vērtējams priekšlikums par atsevišķu labierīcību un kafejnīcas izbūvi kravas automašīnu uzgaidāmajā laukumā. Tramvaja īsā “cilpa” nodrošina labu saikni ar termināļa ēku un publisko laukumu. Termināļa ēkas funkcionāli telpiskais izvietojums ir pietiekamā attālumā no citu funkciju ēku apbūves kvartāliem, kas plānoti kompakti un pilsētas ēku būvapjomiem atbilstoši.
Transporta plūsmu organizācija tikai daļēji atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem – nav ņemta vērā galvenā piekļuve un plānotais krustojums ar Umeo ielu, TIN73 ir paredzēta papildus piebrauktuve no Eksporta ielas, šķērsojot slīpā leņķī tramvaja sliedes. Neatbilstoši pieslēgumu leņķi, krustojumi, iekšējā apļa risinājums ar izbrauktuvēm. Sarežģīta gājēju kustības infrastruktūra, kas nav skaidri uztverama. Pasažieru kustība paredzēta pa gājēju tiltu, kura ekonomiskā lietderība ir apšaubāma, tāpat iekļauta milzīgu āra kāpņu izbūve. Kruīza piestātnes zonā – autobusu un taksometru stāvvieta izvietota ļoti tālu no tās, kas radījis lieku struktūru (apjomīgu gājēju tiltu) nepieciešamību.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Uzsvērti vienkāršs termināļa ēkas vizuālais tēls, kas pirmšķietami atbilst rūpnieciska rakstura funkcijas būvei. Piedāvājumā paredzēts saglabāt esošās ēkas konstrukcijas, respektējot vēsturisko mantojumu, veidojot jaunu, vienlaidus stiklotu ārējo čaulu. Ātrijā izvietotās kāpnes, to leņķis, mērogs un virziens paredz likvidēt daļu no kolonnu tīkla, kas var būtiski ietekmēt ēkas konstruktīvo noturību.
Konkrētās vietas kontekstam pārāk vienkāršots risinājums ar samākslotu jumta būvplastiku un sarežģītu un smagnēju gājēju plūsmas infrastruktūru. Piedāvātais fasādes risinājums nav unikāls, pārāk balstīts uz esošās ēkas konstruktīvās struktūras un arhitektoniskās pieejas izmantošanu. Liela uzmanība pievērsta dārgām, nevajadzīgām tranzītzonas ārtelpas būvēm – gājēju zonas tilts kā segta galerija, ārtelpas kāpnes. Piedāvātais estakādes risinājums savienojumam ar kruīza kuģu piestātni vērtējams kā ekstravagants piedāvājums, tomēr plānotajai situācijai neatbilstošs, tāpēc nelietderīgs un nav risināts pasūtītāja plānotajā RoPax piestātnes zonā.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Termināļa ēkas funkcijas atbilst programmai un izmantošanas mērķim. Papildus sniegts priekšlikums arī blakus esošās noliktavas ēkas izmantošanai un plānojumam.
Piedāvātā vīzija ar sarežģītu teritorijas plānojuma struktūru ir bez skaidra vēstījuma, kas liek apšaubīt risinājumu iederību konkrētajā vietā. Pasažieru uzgaidīšanas zonā paredzētas tikai ēdināšanas funkcijas, nav paredzētas tirdzniecības platības. Lai gan vizuāli tas ir baudāms risinājums – plašas kāpnes ēkas iekšienē, bet funkcionāli tas nav lietderīgi. Nav unikālu priekšlikumu papildus izmantošanai ārpus pasažieru apkalpes funkcijām.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Vizuāli ir attēloti apstādījumi, sniegts priekšlikums publisko laukumu dienvidu pusē pārvērst par kultūras pasākumu vietu. Piedāvāti ilgtspējīgi labiekārtojuma risinājumi funkcionālo un ekoloģisko uzdevumu īstenošanai.
Nepamatoti izvērsta publiskās ārtelpas teritorija, īpaši tā daļa posmā līdz kruīzkuģu piestātnei, klimata joslai neatbilstoši risinājumi, potenciāli lielas investīcijas un uzturēšanas izmaksas. Publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija nav izstrādāta detalizēti, nav sniegts skaidrojums par to, kādā veidā publisko laukumu varētu pārvērst par kultūras pasākumu vietu. Nav priekšlikuma vienotam ārtelpas dizainam, vizualizācijās dominē lieli koki un parks, kuru plānots ierīkot tramvaja “cilpā”.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Veiksmīgi risināts teritorijas plānojums, sniedzot detalizētu priekšlikumu par visu veidu kustību (sākot no pasažieriem līdz kravas auto). Transporta organizācija atbilst Lokālplanojuma nosacījumiem un ir loģiski izkārtota. Nodalīta kravas un vieglā transporta plūsma, gājēju un autotransporta plūsmas. Autobusu stāvvieta izvietota pie kruīza kuģu piestātnes. Tramvaja īsā “cilpa” nodrošina labu saikni gan ar publisko laukumu, gan termināļa ēku atbilstoši tās funkcijai. Uzkrājošie stāvlaukumi ir labi organizēti, paredzēta arī daudzstāvu stāvvieta perspektīvā, pietiekamā attālumā no ēkas, un transporta novirzīšana arī Kundziņsalas virzienā.
Pasažieru nokļūšana līdz kruīza kuģim paredzēta pa galeriju, kas būtiski palielinās projekta realizācijas izmaksas, ņemot vērā piestātņu kopgarumu 620 m. Nav risinātas papildus ēkas starp Eksporta, Umeo (turpinājuma) un Lugažu ielām, izņemot DUS. Prakstiski visa teritorija atvēlēta transporta līdzekļu novietnēm, kas izslēdz iespēju teritorijā starp terminālu un Lugažu ielu nākotnē veidot jaunus būvapjomus. Nav pietiekama vieta uzgaidīšanas zonai pirms iebraukšanas slēgtajā teritorijā.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Termināļa ēkas arhitektūra atbilst publiskas ēkas funkcijai. Apjoma risinājums saglabā esošās ēkas pamatkonstrukcijas, dodot būvei pilnīgi jaunu vizuālo tēlu. Racionāls, iespaidīgs un arhitektoniski veiksmīgs ātrija risinājums, kas sadala ēku ne tikai telpiski, bet arī funkcionāli. Pamatēkas (bez jumta daļas apjoma) ar vienkāršību un materialitāti iekļaujas industriālās pilsētvides kontekstā. Autori īsteno savu redzējumu par ikonisku arhitektūru postindustriālā ostas teritorijā – lakoniska forma un ķieģeļu arhitektūras iederība modernisma industriālajā vidē nav pašsaprotama, tomēr tas ir veids kā izcelt ēkas sabiedrisko nozīmi. Projektā iekļauti lietusūdens pārvaldības risinājumi, enerģijas taupība u.c. ilgtspējīgas ēkas standartam atbilstošu risinājumu iespējas. Paredzēta ēkas būvniecība divās kārtās.
.
Taču arhitektūra neatbilst pasažieru termināļa ēkai, slēgtās fasādes bez logiem rada smagnējas un uz iekštelpām vērstas arhitektūras iespaidu (muzejs, krātuve, noliktava, u.tml.), nevis publisku, pieejamu transporta infrastruktūras būvi. Apjoms nepietiekami atvērts pret galveno publisko ārtelpu – priekšlaukumu. Nav saprotama pret publisko laukumu pavērstā slēgtā D fasāde, it sevišķi tāpēc, ka iekštelpās ieplānots milzīgs ātrijs. Nav pamatota ēkas augšējās daļas atšķirīgā arhitektūra un krāsa – nelīdzsvarotais jumta daļas apjoms traucē uztvert ēkas apjomu kā vienotu veselumu.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Termināļa ēkas funkcijas atbilst programmai un izmantošanas mērķim, sniegts papildus priekšlikums telpu izmantošanai, izveidojot modernās mākslas galeriju. Piedāvātais teritorijas funkcionālais risinājums, īpaši publiskajai ārtelpai, ir racionāls un skaidri nolasāms.
Taču starp pasažieru apkalpošanas funkcijām un citām funkcijām ir minimāla mijiedarbība. Vesels stāvs atvēlēts modernās mākslas galerijai, kas visticamāk neradīs būtiskus papildus ieņēmumus. Nav informācijas par iespēju projektu īstenot kārtās.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Teritorijas labiekārtojums ir askētisks un samērā formāls, faktiski konceptuāls risinājums ir dots tikai priekšlaukuma zonai, bet fasādes noslēgtā risinājuma dēļ tas faktiski nav integrēts ar ēkas plānojumu. Publiskā laukuma potenciāls ēkas dienvidos nav pilnībā izmantots, tā izmērs neatbilst Lokālplānojumā noteiktajam TIN141 (samazināts). Laukumā plānota tikai strūklaka, nav apstādījumu u.c. labiekārtojuma elementu priekšlikumu. Publiskajā ārtelpā risināti tikai atklātie stāvlaukumi, veidojot “tukšu telpu”. Terasveida krastmalas risinājums pie publiskā laukuma nav iespējams, jo tā vēl ir kuģu piestātnes EO – 6 zona, kā arī tas nav drošs publiskās ārtelpas risinājums Ļoti vispārīga koncepcija, kurā nav detalizēti izstrādāta priekšlikuma teritorijas labiekārtojumam, izņemot koku rindas stādījumus.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Vīzija ar vietai neraksturīgu un sarežģītu plānojuma struktūru bez skaidra vēstījuma, kas liek apšaubīt risinājumu iederību konkrētajā vietā. Parādīta tikai transporta plūsmu organizācija.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Piedāvātais risinājums paredz termināli izvietot ārpus konkursa nolikumā noteiktās teritorijas. Plānotais ēkas augstums ievērojami pārsniedz atļauto. Nav skaidri uztverama ideja par būvapjomu arhitektoniski telpiskajiem risinājumiem.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Vietai neraksturīgs risinājums.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Ļoti vispārīga teritorijas labiekārtojuma koncepcija, ar piedāvātiem risinājumiem, kas liek apšaubīt to iederību konkrētajā vietā.
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Transporta plūsmu organizācija atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem un ir loģiski izkārtota, novirzot kravas transporta plūsmu no vēsturiskā centra. Tramvaja īsā “cilpa” nodrošina labu saikni ar terminālu un teritoriju kopumā. Termināļa ēkas funkcionāli telpiskais izvietojums ir pietiekamā attālumā no citu funkciju ēku apbūves kvartāliem, kas plānoti kompakti un pilsētas ēku būvapjomiem atbilstoši. Paredzēta vieta daudzstāvu autonovietnei, lai kompakti risinātu nepieciešamo autostāvvietu skaitu. Ideja par paredzēto daudzstāvu transportlīdzekļu novietni ir diskutabla, tā mazina stāvvietām domāto platību teritorijā, bet varētu prasīt papildus izmaksas. Iebraukšana īstermiņa autostāvvietā problemātiska – nav attēlots sadalījums joslās, kas var apgrūtināt kreiso pagriezienu tik tuvu krustojumam. Gājēju kustība paredzēta pa galeriju, tai skaitā, uz kruīza kuģi, kas būtiski sadārdzinās projekta izmaksas un nav funkcionāli lietderīgi. Kruīza termināļa pasažieru plūsmas zonā nav autobusu stāvvietas.
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Termināļa ēkas arhitektūra atbilst publiskas ēkas funkcijai. Piedāvātais risinājums ar jauno būvapjomu mērogu un dalījumu labi iekļaujas pilsētbūvnieciskajā situācijā, integrējot esošās noliktavas dzelzbetona konstrukciju sistēmu jaunajā arhitektūrā. Fasādes vienkāršā būvplastika ar stiklotajiem segmentiem laikmetīgā arhitektūras valodā veido asociācijas ar vietas nozīmi (saskatāma formāla līdzība ar kruīza kuģi). Arhitektoniski un vizuāli izteiksmīgais piedāvājums bez liekām dekorācijām varētu dot iespēju arī racionālām būvizmaksām. Konteineru tipa viesnīcas apjoms labi iekļaujas industriālajā ostas ainavā. Attīstot plānoto jumta parku kopā ar vēsturisko struktūru, kas varētu radīt veiksmīgu koptēlu. „Zaļais” jumts pret ūdensmalu – varbūt pašmērķīga, bet laba ideja. Termināļa ēkas būvniecība paredzēta divās kārtās.
Lai arī izbūves no konteineriem viesnīcas funkcijai divos stāvos sinerģiski saistās ar konkrēto vietu, tomēr tās ir diskutablas gan paredzētā augstuma dēļ, gan arī mazina ēkas lakoniskā un skaidrā apjoma eleganci. Konteinertipa viesnīcas piedāvājums ir būtisks vizuālā tēla elements, bet to nerealizējot, būtiski mainīsies arhitektoniski telpiskais risinājums. Fasādē netiek parādīta gājēju rampa/tunelis, kas mainītu fasādes izskatu, kas nozīmē, ka dzīvē tā tiks risināta autonomi – tikai ar tehniskām konstrukcijām, bez pilnvērtīgas sintēzes ar ēkas arhitektonisko veidolu. Nav daudz domāts par ilgtspējīgiem risinājumiem ēkas arhitektūrā un teritorijas labiekārtojumā,
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Piedāvātais teritorijas, īpaši publiskās ārtelpas, un termināļa funkcionālais risinājums racionāls un skaidri nolasāms, bet piedāvā mazāk m² nekā prasīts pasūtītāja programmā. Loģiska un pārskatāma pasažieru kustība iekštelpās, sekmīga funkciju savstarpēja sasaiste, izņemot viesnīcas funkciju. Lai gan ierosinājums uzbūvēt konteineru viesnīcu uz jumta ir atzinīgi vērtējams no alternatīvas izmantošanas perspektīvas, priekšlikumā nav skaidrots, kā šī funkcija “sadzīvos” ar pārējām ēkas funkcijām, kāda būs personu kustība. Ēkas augstums pārsniedz atļauto augstumu (26 m), un priekšlikuma aprakstā nav pamatota šāda atkāpe. Nav informācijas par iespēju projektu īstenot kārtās.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Piedāvājuma vizualizācijas dod priekšstatu par plānotā labiekārtojuma izveides koncepciju, laba publiskās ārtelpas proporcija pret kopējo teritoriju. Publiskā laukuma izmērs atbilst Lokālplānojuāa noteiktajam TIN141, kas vēl paplašināts līdz Eksporta ielai, uzlabojot ēkas vizuālo saikni ar ielu un tās uztveramību.
Labiekārtojuma koncepcija, kurā paredzēti koku stādījumi, turpina ēkas ģeometrisko struktūru. Publiskā ārtelpa ir pietiekoši plaša, bet ne pārāk efektīvi izmantojama, īpaši gar pagarināto tramvaja līniju. Lai gan apstādījumi uz jumta ir vizuāli pievilcīgi, no kopšanas un uzturēšanas viedokļa tie būtiski sarežģī ēkas apsaimniekošanu. Apstādījumi ir iezīmēti lielā daļā teritorijas, nerespektējot esošo izmantošanu. Nav iekļauti priekšlikumi vienotam dizainam un ārtelpas mēbelēm (soliem, lampām, nojumēm).
Konkursa objekta teritorijas plānojums, izvērtējot transporta plūsmu organizāciju, t.sk., transporta apļa risinājumu, un pasažieru plūsmas organizāciju
Kopumā piedāvājumā ir sabalansēts un optimāls transporta plūsmu risinājums, kas atbilst Lokālplānojuma nosacījumiem, izņemot gājēju kustību (ja notiek atteikšanās no gājēju tilta, šis jautājums paliek neatrisināts). Pozitīvi vērtējama piedāvātā transporta kustība Kundziņsalas virzienā. Tramvaja īsā “cilpa” nodrošina labu saikni gan ar publisko laukumu, gan termināļa ēku. Funkcionāli racionāli un kontekstā ar kopējo ēkas arhitektūru risināts rampas/tuneļa apjoms.
Pasažieru kustībai paredzēts milzīgs gājēju tilts, tai skaitā, uz citām ēkām, kas gan sadārdzinās projekta izmaksas, gan būtiski bojās ēkas fasādes veidolu un redzamību no tās. Pozitīvi vērtējams tas, ka kruīza pasažieru gājēju tilts paredzēts otrajā kārtā, bet nav risināta gājēju kustība teritorijā līdz tilta būvniecībai. Paredzēta papildus piebrauktuve autobusiem no Eksporta ielas blakus tramvajam, kas neatbilst Lokālplānojuma nosacījumiem. Ēkai trūkst priekšlaukuma pie A fasādes, kur organizēta galvenā ieeja no autostāvlaukumu puses – tur izvietotas autobusu stāvvietas, kas fiziski aizsegs ēkas pirmo stāvu un ieeju cilvēka skata augstumā. Stāvlaukumi veido tādu kā pagalmu starp termināļa ēku un jaunbūvēm. Jaunbūves aizsedz skatu uz termināļa ēku, un nav loģiska iebraukšana autonovietnēs (no Z puses).
Pasažieru termināļa funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma kvalitāte, idejas oriģinalitāte, vides pieejamība
Termināļa ēkas arhitektūra atbilst publiskas ēkas funkcijai. Daļēji saglabāts ēkas industriālais dizains. Piedāvājums izceļas ar oriģinālu augšējo līmeņu vizuālo risinājumu, kā bāzes struktūru izmantojot esošās ēkas konstrukciju. Ēkas būvapjoma risinājums līdz galvenās dzegas atzīmei ir arhitektoniski līdzsvarots, ar atbilstošu detalizāciju. Objektā ir veiksmīgi integrētas esošās noliktavas ēkas būvkonstrukcijas. Termināļa ēkas būvniecība paredzēta divās kārtās.
Arhitektoniskais risinājums kopumā neatbilst termināļu būvju semantikai, nedod mūsdienīgas pieejas sajūtu. Priekšlikuma vizuālā izpildījuma pamatojums un motivācija nav skaidra. Telpu iekšējais plānojums ir funkcionāls, bet bez būtiskas pievienotās vērtības. Pirmo stāvu vienkāršība apjomā disonē ar 4. un 5. stāvu apjomu būvplastiku, kur saules paneļu izvietojums risināts kontekstā ar ēkas augšējo stāvu arhitektūru. Ļoti formāla pieeja augšējo stāvu apjoma būvplastikas risinājumam. Termināļa ēkas arhitektūra vērtējama neviennozīmīgi. Nav pārāk detalizēti objekta ilgtspējības risinājumi.
Teritorijas un pasažieru termināļa plānojuma atbilstība Projektēšanas programmā definētajai telpu programmai un izmantošanas mērķim
Termināļa ēkas funkcijas atbilst Projektēšanas programmai un izmantošanas mērķim, kā arī ir sniegts papildus priekšlikums attiecībā uz teritorijā esošās 8. noliktavas izmantošanu nākotnē. Piedāvātā funkcionālā risinājuma koncepcija ir racionāla un labi nolasāma ēkas plānojumā. Apbūvi paredzēts īstenot divās kārtās.
Pasažieru iziešanai no termināļa paredzēta ļoti šaura eja/ gaitenis. Ja šī ir pirmā vieta, ar kuru sastopas iebraucēji Rīgā, tā nav pirmsšķietami uzrunājoša. Pasažieru apkalpošanas funkcijas pilnībā nodalītas no citām ēkas funkcijām. Nevajadzīga programmas paplašināšana ar ārējām gājēju rampu izbūvēm. Apšaubāma gājēju terases lietderība, kurai nepieciešamas investīcijas un uzturēšanas izdevumi.
Konkursa objekta publiskās ārtelpas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija
Optimāls publiskās ārtelpas labiekārtojuma koncepts ar labu integrāciju kopējā plānojumā, sniedzot priekšlikumus par apstādījumu koncepciju un iekļaujot ne tikai vizuālus attēlus, bet arī detalizējot saturiski. Priekšlikums paredz plašā teritorijā izvērstu intensīvu apzaļumojumu struktūru ar labiekārtojuma elementiem.
Termināļa ēkas dienvidu daļā priekšlaukuma potenciāls nav pilnībā izmantots – novietotās pērles apveids nav kontekstā ar ēkas arhitektūru. Risinājumu saturs ir ar atsevišķiem veiksmīgiem elementiem un ārtelpas dizaina priekšlikumiem (fotoattēlos no dažādiem objektiem), bet ne pārāk izvērstiem risinājumiem.